Feniķija: Pagātnei zudusī Vidusjūras valdniece

pexels-photo-121470

Feniķiešu arhitektūrai ir raksturīgi lieli tempļi ar dubultām kolonnu rindām fasādēs, uz kurām ved īsas kāpnes, kā arī, kubiskus altārus saturošas, noslēgtas svētvietas un tādi liela mēroga inženiertehniski objekti kā dambji un ostas. Feniķiešu pilsētas ieskāva augsti aizsargmūri ar iebūvētiem sargu torņiem un vārtiem. Šīs aizsardzības struktūras, tāpat kā daudz pieticīgākās saimniecības ēkas, tika celtas no dubļu ķieģeļiem un kaļķakmens. Zaudēto karu ar Romas impēriju, un tiem sekojošā genocīda dēļ, kurā romieši mērķtiecīgi dzēsa Feniķijas impēriju ne tikai no zemes virsmas, bet arī no vēstures lappusēm, ir pieejams niecīgs skaits arheoloģisko liecību par feniķiešu vēsturi un arheoloģiju. Tomēr, no tiem pierādījumiem, kuri ir saglabājušies, varam teikt, ka Feniķiešu arhitekti ir bijuši visai askētiski un taupīgi ar dekoratīvo elementu pielietojumu savu celtņu fasādēs un interjerā (planšetes).

Feniķiešu arhitektūras vēstures apzināšanai, jau no sākta gala, traucē divi fakti. Pirmkārt, Feniķijā bija plaši ciedru koku meži, kas liek domāt, ka tieši šis materiāls bija populārākais būvmateriāls vairuma šīs senās impērijas celtnieku rokās, bet akmens struktūras, kuras līdz mūsdienām saglabātos daudz pilnīgāk, ir bijušas retums. Otrkārt, arī no paliekošiem materiāliem celto būvju skaits ir niecīgs Romas okupācijas rezultātā. Tā rezultātā, par pieticīgākajām feniķiešu celtnēm, kā dzīvojamās mājas vai dažādas, mazas nozīmes sabiedriskajām ēkām, kas reāli veidotu lielāko daļu Feniķijas pilsētu, pieejamā informācija ir ļoti skopa.

Ļoti noderīgs feniķiešu arhitektūras informācijas avots ir Bībelē aprakstītais Karaļa Zālamana templis. Tas, protams, tika celts Jeruzalemē 10. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet šim projektam tika piesaistīti feniķiešu arhitekti un mākslinieki un tā izkārtojums atbilst Feniķijas tempļu izrakumiem. Tā kopējais dizains norāda uz lielu Senās Ēģiptes kultūras iespaidu. Četrstūrainais templis bija apveltīts ar trīs piekškambariem, kas katrs bija progresējoši lielāks par iepriekšējo. Ja ticēt mītiem, aizmugurējā kambarī tika glabāts leģendārais Derību šķirsts. Uz tempļa durvīm veda kāpnes ar kolonnu rindu katrā pusē, kas, atbilstoši Bībelē teiktajam, bijušas no bronzas. Tempļa priekšā atradās pagalms, kas esot bijis milzīga, no bronzas veidotas bļodas formā. Vēsturniekiem ir jāiztiek ar Bībeles liecībām, jo templim tiekot iznīcinātam babiloniešu iebrukuma laikā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, nav saglabājušies nekādi arheoloģiski pierādījumi.

Feniķieši bija slaveni ar savām inženiertehniskajām celtnēm kā lieli tilti, dambji un ostas. Šajās būvēs esot izmantoti lieli akmens bloki, kuru paliekas vēl ir atrodamas Sidonā, Tirā un Aradusā. Savā zelta laikmetā Feniķija valdīja pār Vidusjūru un varēja lepoties ar senās pasaules spēcīgāko tirdzniecības kuģu un militāro floti, kuru vajadzībām tika izbūvētas iespaidīgas ostas, no kurām iespaidīgākā atradās impērijās galvaspilsētā Kartāgā.
Mūsdienās saglabājušos feniķiešu dzīvojamo mājokļu ir ļoti liels retums. Agrajā Bronzas laikmetā, Biblosas pilsētā bijušas ovālas un četrstūru formas mājas ar noapaļotiem stūriem un bez starpsienām. Šo ēku funkcija gan nav zināma. Arheoloģiskajos izrakumos ir atklātas pēdas uz māju ārsienām, kas mudina domāt, ka feniķieši ir apdarinājuši savu celtņu fasādes ar kaļķakmeni, bet zem mājokļiem, esot bijušas, no akmens veidotas, notekūdeņu sistēmas.

Dzīvojamajās mājās esot atradušās krāsnis un dzirnakmeņi graudu malšanai. Domājams, ka ēku celtniecībā izmantoti tikuši kokmateriāli un no dubļiem veidoti ķieģeļi. Ir maz liecību par pārdomātu pilsētu plānojumu un, ir ticams, ka lokālās topogrāfiskās īpašības ir diktējušas ēku izvietojumu pilsētās.